Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmatām patiešām piemīt kāds brīnumains, neizskaidrojams spēks, kas aizrauj lasītāju. Katra grāmata ir īpaša un tā rosina mūs par kaut ko domāt. Bieži vien lasot gribas vienkārši apstāties un mazliet padomāt par dažādajiem notikumiem un spēcīgajiem citātiem literārajos darbos. Visbiežāk tas liek man aizdomāties par manām dzīves vērtībām. Grāmatas dod man iespēju saskatīt un ieraudzīt man svarīgās vērtības – mērķtiecību, godīgumu un mīlestību – no pavisam citas puses, citā stāstā.
Mērķtiecība ir ļoti vērtīga cilvēka īpašība. Man bieži vien liekas, ka man tās trūkst. Tās reizēm trūkst visiem. Mērķtiecība var gan reizē būt, gan nebūt, viss atkarīgs no mērķa. Kāds mērķis būs svarīgāks, kāds ne tik svarīgs. Mērķtiecība prasa mums nostādīt savas prioritātes un zināt, ko mēs paši gribam. Lasot Rūdolfa Blaumaņa noveli “Salna pavasarī”, es nespēju nepamanīt to, cik patiesībā mērķtiecīgs bija Mālnieks. Viņš zināja, ko grib. Viņš arī darīja visu, lai savu mērķi sasniegtu. Malnieks, vecs būdams, bija izraudzījies Lienu par saimnieci. Liena bija jauna meitene, kura par precībām nemaz vēl nedomāja, taču Mālnieks spēja viņu pārliecināt. Viņš bija samācījies dažādus trikus un runāja tik pārliecinoši, ka Liena nevarēja nepiekrist. Liena kļuva par Mālnieka saimnieci par spīti tam , ka mīlēja Andri. Izlasot šo noveli, es ilgi sēdēju un domāju par Mālnieka rīcību, tomēr viņa neatlaidība vien pierādīja to, ka visu var panākt, ja grib, jābūt vien godīgam un atklātam, lai tev noticētu.
Godīgums un atklātība man ir zelta vērtē. Es nespēju ciest melus un attaisnojumus. Arī pati vienmēr cenšos būt godīga pret sevi un citiem. Godīgums rada uzticēšanos un bez uzticības, manuprāt, nevar pastāvēt nevienas attiecības. Īpaši augstu vērtēju Gunas godīgumu Aspazijas lugā “Sidraba šķidrauts”. Guna bija svarīgas izvēles priekšā, Karalis bija pavēlējis viņai pastāstīt iedzīvotājiem to, ka viņa, ar sidraba sķidrauta palīdzību, bija ieraudzījusi tautas uzvaru karā, kamēr patiesībā Guna redzēja sakāvi. Guna nespēja melot tautai, kaut arī Karalis bija apsolījis viņai milzīgas sankcijas, ja tā pateiks patiesību. Tomēr Guna izvēlējās būt patiesa pret sevi un citiem, viņa pateica patiesību. Pateikt patiesību ne vienmēr ir viegli. Tomēr es uzskatu, ka jebkura rūgtā patiesība ir daudz vērtīgāka par saldiem meliem. Izlasot šo lugu, vēl vairāk piekodināju sev vienmēr būt godīgai, jo tikai tā var rasties uzticība un tikai tā spēj noturēties mīlestība.
Mīlestība ir augstākā vērtība šajā pasaulē. Mīlestība ir Dieva lielākā dāvana. Tas ir vienīgais iemesls dzīvot. Tas nenozīmē, ka jāmīl kāds cilvēks. Vari mīlēt savu darbu vai hobiju, vari milet dabu vai labu mūziku. Galvenais ir spēt sajust šo mīlestību, jo bez mīlestības nav nekā. Zūd viss skaistais, zūd smaids uz lūpām. Mīlestība burtiski sprāga laukā, lasot Rūdolfa Blaumaņa noveli “Purva bridējs”. Kristīnes un Edgara attiecības bija ļoti sarežģītas, taču viņi mīlēja viens otru. Viņi bija divi vien pret visu pasauli, tiem gribēja liegt mīlestību. Tomēr viņi nepadevās un, par spīti visam, Kristīne atgriezās pie Edgara. Ļoti skaists un slavens latviešu mīlas stāsts. Arī šī novele lika man aizdomāties par to, cik šī vērtība man ir svarīga. Cik piepildīts cilvēks var justies milot.
Stāsta pamatā vienmēr ir kāda morāle, kuru autors vēlējies pavēstīt. Katra grāmata izceļ kādas noteiktas vērtības, kuras lasītājs uztver kā vēlas. Šīs trīs vērtības – mērķtiecība, godīgums un mīlestība – ir manas svarīgākās dzīves vērtības. Savu redzējumu par šīm vērtībām esmu vienīgi papildinājusi lasot grāmatas un tās analizējot.