Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Gadi cilvēku dzīvēs paskrien diezgan ātri. Vienu brīdi tu esi bērns, pēc neilga laika jau jaunieties, tad pieaugušai un beigās jau esi tēvs vai māte savos vecuma gados. Tāpat, tas laiks skrien netikai mums cilvēkiem, bet gan arī visam pārējam, kas mums atrodas visapkārt. Ar laiku noveco un krāj savus gadus mūsu vēsture, kultūra, literatūra, mūzika un daudz kas cits, ka varētu vēl saukt un saukt.
Protams gadsimtiem ejot uz priekšu, tiek radīts un izveidots jauns sākums kādai lietai. Mainās mūzika, tiek radīti jauni literatūras darbi, dzimst jauni dzejnieki un rakstnieki, aktieri un spilgtas personības. Ja paskatamies mazliet atpakaļ mūsu vēsturē, literatūrā, tika radīti spilgtie Rūdolfa Blaumaņa, Ojāra Vācieša, Māras Zālītes un citu darbi par kuriem mēs vēl jau projām runājam un lasām. Tā ir neatņemama daļa mūsu literatūrā un pateicoties šo cilvēku darbiem tiek radīti un iedvesmoti mūsdienu rakstnieki, aktieri, mūziķi. Salīdzinat cita gadsimta mākslas darbus, literatūru un mūziku, daudz kas ir mainījies jau šo gadsimtu laikā. Mūsdienu literatūra un teātru izrādes ir pavisam, kas cits un nebijis. Mūsdienās mēs var ļaut vaļu savam radošumam un idejām, mēs drīkstam izpausties, kā vēlamies, ja nav mums neviens, kas var aizliegt to. Ja paskatamies pagāšā gadsimta 30-90. gadus, mēs bijām pilnīgi zem citas valsts varas, kam bija cenzūra un tas saucamais “dzelzs aizskars”. Mēs gandrīz neko nedrīkstējām darīt. Ne klausīties savu latviešu patriotiskās dziesmas, ne lasīt savas tautas darbus, kur bija izliktas mūsu emocijas un sāpes. Tādēļ tagad mēs redzam, dzirdam, saprotam savus darbus.
Viena no spilgtākajām mūsdienu rakstniecēm ir Andra Manfelde ar saviem darbiem. Viņas grāmata “Adata” ir viņas ieskats, savā dzīvē, kura tiešām bija grūta un ar nepanesamiem pavērsieniem. Otrs viņas darbs, kurš ir saņēmis atzinības ir “Virsnieku sievas”. Šis darbs ir par skarbo realitāti karostā, Liepājā. Kāda bija dzīve padomju laikos Liepājā. Šajā darbā rakstniece parādījā pagāšā gadsimta realitāti un kāda dzīve bija tajos laikos. Pašam būdamam liepājniekam, dzīvojot šeit un redzēt šīs minētās vietas un sataustīt šim vārdiem neaprakstāmas sajūtas.
Teātra mākslā, arī ir jauni un visai populāras un spilgtas izrādes, kā “Ziloņu cilvēks”, “Boeing, Boeing”, un vēl daudzi citi, kurus teātra cienītāji zin un atpazīst. Teātra mākslas ziņā arī ir daudz kas mainījies. Mēs varam taisīt izrādi par jebko, ko vēlamies. Pēdējos gados, vairāk ir tapušas komēdijas un dramatiskas mīlu izrādes, kuras atšķirās no senākām izrādēm. Protams ir tapušas daudzas jaunas latviešu filmas par mūsu pagātni, kā piemēra “Bille”, “Namejs” un daudz citi, vēl tapšanas procesā un “1915”, filma par pirmskaru.
Ir svarīgi, lai mūsdienās tiek veidoti šādi darbi, par mūsu vēsturi un kultūru, jo jauās ģenerācijas savādāk neizpratīs mūsu skarbo un skumjo vēsturi, kādēļ tas viss notika. Šie darbi spilgti atspoguļo šos citus gadsimtus, modernā veidā, lai būtu citiem, ko redzēt un saprast un tas vairāk ir tēmēts uz nākošajiem pēcnācējiem.