Grāmatu brīnumainā vara.
Mūsdienās mēs dzīvojam pasaulē kura aizvien vairāk tiek modernizēta. Neskatoties uz to, grāmatas vēl joprojām ir saglabājušas savu varu, galvenokārt savu piedāvāto zināšanu, vēstures avotu kā arī kultūras attīstības dēļ.
Zināšanas ir vara. To ieguves avots var būt dažējāds, taču līdz pat mūsdienām ir redzams, ka grāmatas vēl jo projām tiek izmantotas zināšanu ieguvei. Skolēni skolās mācās no mācību grāmatām, skolotāji lasa "svarigāku" materiālu kuru parasti raksta profesionāļi vai ļoti talantīgi cilvēki. Šis ir cikls kas ļauj amatieriem kļūt par profesionāļiem. Zināšanu veidi ir dažādi, sākot no zinātnes lidz pat vērtību ieguvei no daiļliteratūras. Daiļliteratūra ir spējīga likt cilvēkiem domāt, kā R. Blaumaņa lugā "Pazudušais dēls", galvenais varonis Krustiņš savas problēmas sākotnēji izraisīja neapdomātu lēmumu dēļ, liekot lasītājam analizēt savus lēmumus. Daiļliteratūra nav vienīgais grāmatu veids kas panāk šādu efektu, ņemot vērā, ka vēsturiskas grāmatas panāk līdzigu efektu.
Vēsture ir mūsu pagātne, kas parāda pasaules civililizācijas ceļu līdz pat šodienai. Ņemot vērā kādreizējos tehnoloģiskos apstākļus, vienīgais veids kā informāciju varēja saglabāt ilgtermiņā bija izmantojot papiru un tinti. Šie papira kepumi bieži kļuva par grāmatām, kuras iespējams vēl pastāv šodien. Protams, liela daļa ārējo faktoru dēļ nav nonākušas līdz mūsdienām, taču tās kuras ir izdzīvējušas, satur informāciju kurai nevar uzlikt cenu. Seno Grieķu, Romiešu darbi, kā piemēram, Plutona "Paralēlās Dzīves" sniedz lielisku priekšstatu par laikiem Senajā Grieķijā un Romā. Šekspīra darbi kā "Hamlets" vai "Romeo un Dzulieta" ir svarīgi darbi, jo tie parāda literatūras un dramaturģijas attīstību. Aspazijas luga "Sidraba Šķidrauts" daļēji skar tā laika problēmas, attīstot jautājumu par feiminismu. Šīs grāmatas ne tikai izglīto un parāda cilvēces, tautas vēsturi, bet ietekmē arī kultūras un valodas attīstību.
Grāmatas nespēj pastāvēt bez valodas un savā ziņā valoda nespēj pastāvēt bez grāmatām. Lai eksistētu valoda, ir jābūt atbalsta punktam uz ko to balstīt. Masveidā, to var reāli panākt tikai ar grāmatām. Valoda ir kultūras galvenā savstāvdaļa. Tā ir lieta, kas piešķir tautai identitāti. Grāmatas ir spēlējušas lielu lomu latviešu valodas attīstībā, sākot no pirmajiem Bībeles tulkojumiem no Vācu valodas, līdz mūsdienīgākajiem darbiem kā I. Ziedoņa "Epifānijas". Dainu skapis, kuru varu uzskatīt kā vienu lielu grāmatu ar īsu stāstu, dzejas apkopojumu, ir tikai pozitīvi ietekmējis Latvijas kultūru.
Grāmatas ir spēlējušas lielu lomu civilizācijas, kā arī Latvijas tautas attīstībā. Individuālā līmenī, grāmatās funkcionē kā mentori, kuri izglīto cilvēku vienatnē. Tieši šī iemesla dēļ, manuprāt, grāmatas pastāvēs un saglabās savu brīnumaino varu vēl ilgu laiku.