Grāmatu brīnumainā vara
Grāmatu lasīšana ir labs veids, kā bagātināt savu iztēli, bagātināt vārdu krājumu un bagātināt savu pieredzi. Lasot grāmatas, cilvēki iemācās jaunas dzīves gudrības, atziņas un iemācās būt citā perspektīvā. Katrai paņemtai grāmatai no grāmatu plaukta ir savs stāsts, sava būtība, savs redzējums un vīzija. Grāmatu lasīšana ir brīnumains veids, kā iegūt atbildes uz neskaidriem jautājumiem, iegrimt brīnumainās domās, fantāzijās. Katrā no grāmatām var izjust sāpes, pārdzīvojumu, dusmas, dzīvesprieku, laimi un pateicību.
Sāpes ļoti atspoguļojas Alberta Bela romānā "Būris". Grāmatas galvenais varonis ir iesprostots reālā būrī, kurā rodas daudz emocijas, kuras arī ir kā iesprostotas būrī. Lasot romānu, rodas priekšstats par jauku, nevainīgu cilvēku, kuram bez jebkāda nepamatota iemesla ir jāizcieš kāds sods, Sāpes, ak šīs sāpes! Galvenam varonim izdodas tās uzvarēt. Lasot skumju pilnu romānu, cilvēks iegrimst savā domu pasaulē, salīdzina ar savu dzīvi un savu pasaules redzējumu. Ir skumji iztēloties sevi varoņa vietā, taču lasot skumju vara pārņem itin vienu no lasītājiem, tas palīdz izvērtēt savas iekšējās un emocionālās pārdomas.
Pretstats Alberta Bela romānam "Būris" ir Māras Zālītes romāns "Pieci pirksti". Galvenā varone ir meitenīte, kurai ir pieci gadi, tāpēc romāns ir rakstīts bērna valodā. Piecgadīgam bērnam emocijas ir bagātas, dzīvesprieka pilnas, tāpēc romānā virmo prieks, laime un labas sajūtas par izlasīto. Romānā, kurā virmo laimes sajūta ir vieglāk lasīt un to uztvert. Gribas kā mazam bērnam, skriet, lekt un priecāties par dzīvi. Iztēlojoties sevi bērna ādā, rodas pozitīvas domas un sajūtas, ar kurām gribas padalīties ar katru garāmgājēju. Romāna pamatā ir mācība, lai dzīvē skatās tikai uz augšu. Nav pamats domāt, ka viss ir slikti. Ja mazai meitenītei rodas prieks, no tikko redzēta tauriņa, kurš lido tai garām, tad šo prieku vajag izjust.
Pārdzīvojumu pārņemti cilvēki, šādas emocijas var gūt Raiņa traģēdijā "Alberts un viņa brāļi". Šo romānu var atspoguļot ar mūsdienām. Vienmēr būs kāds atstumtais un izsmietais, taču visi ir cilvēki, nevienu nevajag ne aizvainot, ne izsmiet, dzīve pēc tam maksās ar to dubultā. Galvenais varonis Jāzeps, kura apceļ, apvaino, un kuru brāļi nepieņem kā savējo. Šajā romānā var izjust stipru pārdzīvojumu par dzīvi, vairāk ģimeni un ģimenes dzīves vērtībām. Iejūtoties galvenā varoņa ādā, gribas varoni apskaut, ne par to, ka viņu apsmej, bet par to cik varonis ir stiprs. Brāļiem dzīve atspēlēja, atspēlēja atpakaļ tik daudz, lai brāļi saprastu, kuras dzīves vērtības ir jāliek pirmajā vietā, ne otrajā vai trešajā.
Šie trīs romāni, liek saprast cik grāmatas var būt dažādas un jebkura grāmata liek izjust dažādas emocijas. Es varu teikt, jā! Grāmatām piemīt brīnumaina vara. Ar mazāko sīkumu grāmatas cilvēkos var rast kādu mācību. Radot mācību, mēs, cilvēki varam tās mācīt citiem. Galvenais nav, lai grāmata būtu interesanta, galvenais, lai rodas jauna pieredze lasot ko citu. Grāmatās ir burvīgs stāsts, par kuru autori grib izstāstīt un veicināt cilvēkā skaidras un gaišas pārdomas. Nebūtu grāmatas, manuprāt, nebūtu interesanti. Grāmatas tiešām nes burvību, kura nav aprakstāma vai izstāstāma!