Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
21. gadsimts kā gadsimts, kur viss ir saistīts ar tālruniem, internetu, WiFi un dažādām citām tehnoļoģijas ieņem lielo lomu mūsu vēsturē, jo nekurā gadsimtā nebija tik daudz notikumos, piemēram, kā mēs varām jebkurā pasaules vietā sēdēt internetā un komunicēt ar draugiem.
Gadsimtā sākumā visi domāja, ka būs apokalipsis, bet tas bija tikai domās, bet, ja mēs paskatīsimies dziļāk, apokalipsis ir sācies. Mūsu sentēvi mantoja mums lielo kultūro mantojumu, viņi strādāja, rakstīja, sacerēja visu, kas var palīdz nekļūt par dzīvniekiem, kuri grib tikai ēst un mēklēt ceļu kā nenomirst. Mūsu paaudze ir tik ātri adaptējas ar telefonu izmantošana, ka viņi nezin elementarās lietās mantotājā kultūrā, piemēram, ka Andrejs Pumpurs sacerēja “Lāčplesi”, ka Krišjānis Barons vaca dainas un nevaru nepieminēt Latvijas himna autoru Kārļi Blaumaņi. Mums tikai interesē, kas notik virtuālajā dzīvē, un mēs sākam aizmirst par reālo.
Es esmu parliecināts, ka mūsēji vecāki, mūsu valsts dara visu, lai mums bija iespēja kļūt par inteliģentiem cilvēkiem, ar kuriem var diskutēt par dāžādam tēmām. Valsts būve vairākus kultūros vietas, piemēram, 2016. gadā tiek būvēts Liepājas Dzintars, kur notiek dažādie koncerti, izstādi un citi notikumi. Bet, ja pašā bernībā vecāki nestrādā ar saviem bērniem, tad viņi būs domāt, ka tas ir garlaicīgs laiks, kurš nekas viņam nedos. Mūsu pilsēta ir grandiozs teātris, kurš ir visslabākais visai Baltijai, pie mums nāc režisori no ārzemēm, kuri palielina teātru žanru daudzveidību, varbūt, tas ir saistīts ar 110. gadu jubileju 2017. gadā. Mums vajag to visu ieraudzīt un sākt darboties ar mūsu personību, jo, varbūt, noderēs tev tālākajā nākotnē.
Arī mainījās cilvēka attistība pret saviem tūvējiem. Man liekas, ka mēs esam egoisti, kuri domāja kā viņi ir visgudrākie. Mums patik sarunāties datorā ar draugiem nevis ārpus. Skolnieki kļūva par nervoziem, jo spēlēšana tādus spēlem kā Dota vai Counter Strike, kuri rādās 21. gadsimtā sākumā, ar mazo ātrumu nogalina mūms. Tā ir ļoti skumja lieta, bet tā ir.
Mēs esam paši laimīgakie cilvēki tādēļ, ka no mūsu sentēviem tika mantota liela bagātība, kuru mēs nevarām satausīt ar rokam, un tas ir garu darbs. Diemžēļ, ne visi cilvēki novērtē šī darba smagumu, un ar laiku sāk degradēties. Bet, es ceru, ka Sokrats grieķu filozofs, ir patiess, teicot “Ja gribi mainīt pasauli, sāk no sevi ”.