Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Vislabāk ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu mēs varam ar kultūras palīdzību. Kultūras mantojums, tas ir viss, kas ir no musu senčiem palicis, tas ir ne tikai garīgais, bet arī mantiskājs. Protams, katrs var dziļāk saprast mūsdienu laiku kultūras dēļ.
Pirmkārt pie kultūras mantojuma pieder visas grāmatas, kas attīsta cilvēkus un palīdz kļūst gudrākiem un sapratīgākiem. Latvijā, piemēram, kultūras raksti ir dainas, latviešu tautasdziesmas, kurus apkopoja jaunlatviešu kustības pārstāvējis Krišjāns Barons savā Dainu skapī. Bez grāmatam cilvēki zaudes milzīgas zinašānas un vairs neviens nebūs macīties uz pagājušo paaudžu kļūdam. Tāpēc ir svārīgi saglābāt savas valsts mantojumu – būvēt lasītāvas un bibliotēkas. Rīgā lasīšānai tika piesaistītie daudzakie jaunieši, jo 2014. gada tur tika uzcelta Latvijas Nacionāla bibliotēka, kur tagad saturas vairak nekā 4 milijoni grāmatu. Tā mēs varam ieraudzīt savu gadsimtu.
Otrkārt, kultūra ne tikai palīdz paplašināt savas zināšanas, bet arī izklaidēt sevi, tādas vietas kā teātris, opera vai kinoteātris. Teātris, ka mākslas veids parādījās ļoti sēn, bet jau arī šodien cilvēkiem patīk pārdzīvot visas tas emocijas, kuras atklāj mums aktieri, izjut traģisko vai komēdijas atmosfēru. Tur mēs varam saklausīt svarīgas pārdomas par ikdienišķo dzīvi. Kultūra nevar atstāt nevienu cilvēku vienaldzīgu un mums nevajag to ignoret.
Pēdējā, bet pati svarīgākā kultūras priekšrocība, tā dod iespēju izprast ļaužu patriotismu gāru. Pēc diviem pēdējiem Pasaules kariem 1914. gada un 1934. gada, kad miljoni cilvēku aizbrauca aiztāvēt savas intereses, savus radiniekus, savu nākotni. Daudzi apvienojas un katra valsts var redzet, ka cilvēku ir gatavi saglabat mieru un vairs neatkartot pagatnes kļūdas. Brīvības pieminieklis Rīgā simbolize tautas stiprumu un gatavību cinīties par savu neatkarību.
“Lielāka nekulturālība ir izsludināt sevi par kulturālo”, kā pateica latviešu dzejnieks Arvīds Skalbe. Manuprāt, šie vārdi vislabāk raksturo mūsdienu situaciju pasaulē, kad daudzi cilvēki grib izskatities labāk neka viņi ir patiesuma. Un, ja tas būs atkartoties talakumā, tad mes vispār zaudesīm savu pratu un nevaresīm izprast savas unikalas gadsimtas gāru, bet tagad mēs to redzam un saklausam kultūras dēļ.