Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu
Runājot par gadsimtu, uzreiz atmiņā rodās kultūra. Kāpēc es gribētu ieraudzīt savu gadsimtu caur kultūru? Manuprāt, kultūra ir katrā no mums, tā ir cilvēka eksistences veids un tā palīdz saprast, kas bija, ir un kas būs.
Tātād kultūra ietver sevi teātri, mūziku, mākslu, literatūru, virtuvi, kaut arī kā cilvēki ģērbjas, arhitektūru un reliģiju. Kultūra ir veids, kā cilvēki dzīvo saskaņā ar saviem uzskatiem, valodu un vēsturi. Ir nepieciešams zināt par mūsu valsts vēsturi, jo dzīvojam gadsimtā, kur cilvēkam jābūt izglitotam visās jomās. Piemēram, katrs izglitots cilvēks zina par Krišjāna Barona Dainu skapi, par populārākajiem eposiem un stāstiem, no kuriem tiek iegūta informācija. Manuprāt, vislabākais piemērs ir Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis”, kurš ir balstīts uz latviešu teikas sižetu. Tur, pagātnē, mēs varam atrast atbildes uz mūsu tagadnes jautājumiem.
Katrā gadsimtā ir kaut kas garīgs, kas palīdz attistīties un virzīties uz priekšu. Man ir liels prieks, ka dzīvoju Latvijā, jo mūsu kultūras līmenis ir diezgan augsts. Ne katra valsts var lepoties ar tik dažādiem festivāliem un notikumiem, kuri katru reizi arvien vairāk un vairāk ieinterese dažāda vecuma cilvēkus, kaut arī jauniešus, kuri, protams, ir mūsu valsts nākotne. Esmu pateiciga Latvijai par iespēju būt kā kultūras daļa, jo darbošanas skolas teātrī ir tas, kas man palīdz elpot ar pilnu kruti. Pavasarī es piedalījos vislielākajā teātru festivālā “… un es iešu un iešu!”, kurš notika Valmiera – teātru galvaspilsētā. Mūsu kolektīvs ieguva 1. vietu par izrādi “Kā vecais Zemītis pašo nelabo redzējis”. Festivalās laikā man bija iespēja iepazīties ar ļoti interesantiem un jauniem cilvēkiem, aplūkot daudz izrādes un, protams, iegūt jaunu pieredzi. Mums, ka krievu teātrim, bija ļoti patīkami darboties ar darbu, kura tika režisēta pēc Kārļa Blaumaņa motīviem.
Katram cilvēkam izpratne par kultūru ir sava, bet mums jāatceras par tādām klasiskām lietām, ka godīgums, taisnīgums, sirdsapziņa un atbildības sajūta. Tie, kuri pieņēmis šīs īpašības kā savas, sauca par augstās kultūrās cilvēkiem, bet tautu, kurai pievērst šīs īpašības, dēvē par augstās kultūrās tautu. Par to godīgumu mēs varam domāt pēc Renāra Vimba filmas “Es esmu šeit” noskatīšanas. Tur galvenā varone Raja, spītējot liktenim, cerēja saglabāt savu dzīvi, un tas jaunajai meitenei kopumā izdodas sekmīgi. Šī filmā ir daudz mūsdienas problēmu un līdz ar to tas palīdz domāt un analīzēt savu dzīvi.
“Latvija ir brīnumskaista, zeme, bet skaistajām jāpalīdz paradīties”, teica latviešu rakstnieks Imants Ziedonis. Mums jāatceras par tiem vārdiem katru dienu, noverojot Krišjāna Barona devumu un pilnveidoties kultūrā dzīvē pēc filmas noskatīšanas. Mums jābūt izglitotam visās jomās un tad mūsu valsts kultūras līmenis vēl izaugs. Šadā veidā mēs paradīsim Latvijai sava patiecibu, kaut arī apsveiksim simtgades jubilejā! Es tevi mīlu,Latvija!