Pārspriedums ID 70

Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.

Mana gadsimta saistīta ar literatūru un mūziku, kultūru. Šajā kultūras pasaulē es esmu ieguvusi emocijas, kuras pat vārdiem nav aprakstāmas, tas ir tikpat noslēpumainas un fantastiskas kā tie darbi, kuri mani ir aizrāvuši.

Mani vienmēr aizrāvuši darbi literatūrā, kuri saistīti ar nereālo, fantastisko pasauli, tā dod iespēju man nokļūt citā pasaulē. Varbūt kāds to uztvers kas cenšos aizbēgt no reālās pasaules, bet tā tas nav, jo caur fantastisko es varu nokļūt pie reāliem problēmas atrisinājumiem. Tāds ir Rensoma Riggna romāns “Miss Peregrinas jocīgo bērnu māja”, kas mani ierāva piedzīvojumu virpulī, kurā es pārdzīvoju līdzi bērniem, kuri no visiem atšķīrās ar kādu īpatnību, viņiem katram bija kāda spēja. Un man liekas, ka pats galvenais, viņi atšķīrās no sabiedrības, kura tādus bērnus nespēja pieņemt, bet miss Peregrinas mīlestība bērniem lika justies vajadzīgiem šajā pasaulē. Tas ir fantastikas žanrs, bet tajā ir tik reālas problēmas: nemīlēti bērni, nesaprasti vecāki, sabiedrības dogmas, notikumi, kuri pārvērta citu cilvēku dzīves. Galvenie varoņi lika paskatīties uz dzīvi savādāk, un es sapratu, ka katrā cilvēkā ir jāsaskata sava unikalitāte, ka katrs ir īpašs un šajā dzīve nozīmīgs.

Literatūra mani ir aizrāvusi ar savu fantastiku un reālo pasauli, tad mūzikā es esmu atradusi savas dzīves atspoguļojumu, to es izjutusi Antonio Vivaldi mūzika “Gadalaiki”, kurā viss tik cieši saistīts un manī ir atstājis nedzēšamas emociju pēdas. Skaņdarbs “Pavasaris” manu dvēseli pamodina tāpat kā dabu pavasarī, es jūtos aktīva un pozitīvisma pilna, man tā saistās ar manu bērnību. Skaņdarbs “Vasara”, tā ir mana jaunība, jo pašlaik tās skaņas, kuras ir atspoguļotas skaņdarbā, liek justies septītajās debesīs. Pirmie akordi ir tik ātri, kā mūsu jaunība, jo es pašlaik jūtu, ka vēlos savā dzīvē daudz ko paspēt izdarīt. Vasaras tveice un negass, tas arī mani ietekmē, jo varu no dusošā tauriņa pārvērsties par negaisa mākoņi. Skaņdarbs “Vasara” beidzas ar negaisa beigām, bet tās nav beigas, tas ir mans dzīves jauna posma sākums, kurā mani gaida jauni iespaidi un neaizmirstami pārdzīvojumi.

Gan literatūra, gan mūzika manā dzīvē dotas, lai es iegūtu bagātības, kuras nepieciešamas manai dvēselei. Tas ir emocijas, kuras mani bagātina gan pozitīvās, gan negatīvās, lai es spēju saprast citus cilvēkus un būtu laimīga. Ar to saistīta mana gadsimta!

Atpakaļ uz sarakstu