Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu var caur kultūru. Izskaidrot jēdzienu “kultūra” ir diezgān grūti, jo tas ietver sevī ne tikai mākslu, mūziku, reliģiju un tradīcijas, bet arī zinātni, izglītību, tehnoloģijas. Sadzīvē mēs bieži runājām par kulturālu uzvedībā, paradumiem, valodas īpašībām.
Raksturojot kādas valsts kultūru, arhitektūras pieminekļus, slavenus māksliniekus, dzejniekus, komponistus, pasākumus kultūras jomā. Es uzskatu, ka Latvija var lepoties ar saviem sasniegumiem, visās kultūras attīstības sfērās. Meģinašu pierādīt to ar piemēriem.
Arhitektūrā un tēlotājmāksla minēšu gan skaistas jūgendstila ēkas Rīgā un citās pilsētās, gan ievērojamākā Latvijas arhitekta un tēlnieka Kārļa Zāles darbus. Tieši šogad, Latvijas simtgades priekšvakarā svarīgi atzīmēt, kā Kārļa Zāles Brāļu kapu ansambli un Brīvības pieminekli, kas kļuvuši par Latvijas simboliem. Brīvības piemineklis, kas 1935. gadā bija uzcelts par tautas saziedotiem līdzekļiem ir tēlniecība augstāka virsotne, tas iemieso Latvijas neatkarību, arī šodien šīs objekts ir sabiedriskās, politiskās un garīgās dzīves centrs. Katra valsts cenšas saglabāt savas kultūras tradīcijas, arī Latvija nav izņēmum. 19. gadsimta, kad vēl Krievijas impērijas sastāvā radās latviešu tautas atmodas kustība, jaunlatvieši un Rīgas latviešu biedrība organizēja Dziesmu un Deju svētkus. dziesmas un latviešu komponistu darbi, tajā skaitā Kārļa Baumaņa lūgšana “Dievs, svētī Latviju!”, kas vēlāk kļuva par Latvijas Valsts himnu. Kopš tā laika Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir notikuši jau 25 reizes. Šis pasākums ir ļoti populārs, tas simbolizē nācijas garīgo vienotību, pašlaik svētkos piedalās ap 30000 dalībnieku, kori, deju ansambli, folkloras grupas un citi. Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir iekļauti UNESCO cilvēces nemateriālās kultūras mantojuma saraksta. Nakamie XXVI Dziesmu svētki norisināsies šogad no 30. jūnija līdz 8 jūlijam.
Svarīgā kultūras attīstības pazīme ir rakstnieku un dzejnieku daiļrade. Latviešu nacionālā literatūra sākas 19. gadsimtā, veiksmīgi attistījās arī 1920. – 1930. gados, kad darbojās ļoti daudz arī šodien pazīstamu autoru: Rainis, Aspazija, Kārlis Skalbe, Anna Brigadere, Aleksandrs Čaks un citi.
Nobeigumā gribētos atzīmēs, ka mūsdienu kultūras dzīve pārdzīvo savu uzplaukumu, šeit jāmin kinomākslu (Kairiša filma “Melānijas hronika”), mūziku (“Prāta vētra”), kas veiksmīgi iekaro skatītāju un klausītāju mīlestību arī citās valstīs. Pašlaik notiek ļoti daudz pasākumu un aktivitāšu kultūras joma: muzeju nakts, dažādi folkloras svētki, gadatirgi ar koncertiem, kas piesaista uzmanību un veicina kultūras tradīciju saglabāšanu un attīstību. Protāms, viens no galvēnais tas ir musu mīļaka valoda, latviešu valoda. Latviešu valoda tas ir viens no svarigākājiem lieta musu dzīve, jau no sēn viņš ir saglābajušas un mūms vajag ar to liepoties. Mūsu dzīve ir daudz problēmas, bet jā mes paskatisiemies atpakaļ uz kultūru, tad ieraudzīsim to visu un sapratisim savu gadsimtu.