Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Es un mani vienaudži esam dzīmusi brīnišķīgajā laikā. Mēs piedzīmam brīvībā, neredzējam karus un varam sapņot par gaišo nākotni. Mēs esam ne tikai sapņotāji par nākotni, bet arī veidotāji. No mums ir atkarīgs, kā dzivos nākoša paaudze, kadas vērtības viņai būs. Esmu lepna par to, ka manā gadsimtā cilvēki cenšas atcērēties, savakt un paplašināt mūsu valsts tradīcijas, kultūru, literatūru, mākslu, lai pareizi un godīgi audzinātu mūms un nākošo paaudzi.
Kā iepazīt mūsu vēsturi un kultūru? Ļoti interesants jautājums. Mūsu valstī ir ļoti daudz pasakumu, pieminekļu, dziesmu, literatūras, pat cilvēku, kuriem pateicoties šodien mēs varam uzzināt daudz ko jaunu. Ar visām savām sajūtam varam pieskarties mūsu gadsimtam un arī pagajūšam, jo tie ir ļoti saistīti. Piemēram, “Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki”, kurie notiek reizi piecos gados ļoti labi atspoguļo mūsu tradīcijas un vēsturi. Tajos tu vari saklausit ansambļus, kuri dzied mūsu mīļas un visiem pazīstamas tautasdziesmas vai arī pats pameiģināt dejot, tautasdziesmas klausoties, mūsu tautas dejas. Šajos svētkos piedalās arī cilvēki no ārzemēm.
Bet, ja tev vairāk patīk uzzināt kadus vēsturiskus faktus, apmēklē Muzeju nakti savā pilsētā. Nē, tie nenotiek tikai muzejā, bet citās iestādēs arī. Tajā tu varēsi uzzināt ne tikai par vēstures faktiem, bet ieraudzīsi arī mākslas izstādes un varēsi pamēģināt sevi darbnīcās.
Kā vēl var saprast, izprast mūsu gadsimtu? Patriotisms. Jā, tas ir galvēnais. Bez šīs sapratnes mēs nevarēsim noturēties. Lai patriotisms aug, un lai cilvēki to atcēras pēc daudziem gadiem, mūsu valstī mēs varam svinēt savus svētkus pilnajā mērā. Piemēram, Latvijas simtgadei ir uztaisīts daudz kas būtisks, tās, kas palīdzēs mums atcērēties visu pat nākamajā gadsimtā. Tūrismā programmā ir piedavāti septiņi ceļi, kurus, manuprāt, ir jāapmēkle katrām no mūms.
Grības atsevišķi pateikt par mūsu jaunājiem filmiem, kuri rada īsto cilvēku dzīvi vai mužīgus literārus darbus. Nesen ar skolotāju un klasi mēs gajām uz Ināras K. filmu “Bille” (pēc Vizmas Belševicas triloģijas pirmās grāmatas). Man ļoti iepatikas filma. Tē mēs redzam mazo meitenīti un viņas dzīves sapratni, sajūtas un pierēdzi. Varējam novērot, kā viņa pārvara grūtības. Mūsu gadsimta bērni, pusaudži var ņemt viņu par piemēru dažādās situācijās.
Manuprāt, manā gadsimtā ir laba saprātne par to, kāpēc patriotisms ir vajādzīgs, kas nāk no mūsu darbībam, kā saglabāt kultūru, tradīcijas, valodu, kā kļūt par labo cilvēku. Katrs no mūms saprāt, ka var izprast, saklausīt, ieraudzīt savu gadsimtu tikai, ja tu zini no kurienes tu esi atnācis.
Atcēroties vēsturi, mēs saglabājam sevi un pilnveidojam.