Pārspriedums ID 76

Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.

Esmu dzimusi mazā valstī, Latvijā. Šogad mūsu Latvijai ir 100 gadi. Mēs ar to visi leppojamies. Varbūt mēs esam maz valsts, bet ar lieliem soļiem mēs ieiejam Pasaules līmeni. Jo visi cenšas sapratīt mūsu gadsimtu, cenšas izdarīt tā, lai par mūms neazmirsta un lai mēs neaizmirstām par Latviju, par kultūru un par tautu.

Šogad, priekš manīm bija lieliskais atradums kā Kultūras Kanons. Tur apkopoti 99 vērtības, Latvijas vērtības. Par tiem 100 gadiem mēs uzkrājām fantastisko kultūru mantojumu, bet diemžēl ar gadiem tas viss aizmirsās. Kultūrais kanons ir mūsu gadsimta ieraudzīšana. Ar to mēs varam dalīties ar saviem bērniem. Kultūras kanons ir kā brilles caur kuram var ieraudzīt Latviju un Latvijas vērtības.

Visspilgtākais pasakums, kurš palika atmiņā – filma “Bille”. Filma “Bille” uzņemta pēc Vizmas Belševicas dzīves stastu. Spēlfilmā var ieraudzīt, kā 30. gados dzīvoja cilvēki un uzzināt par ko tajos laikos sapņoja bērni. Ieraudzīt, kadas grūtibas radas tajos laikos. Filma uzņemta ļoti profesionāli un realistiski, kas ļoti atbilstošs mūsu gadsimta. Es ceru, ka tā filma piedalisies konkursos, un cēru, ka uzvarēs. To filmu rekomendēju visam ārzemes draugiem, lai viņi zina, ka neskatoties uz to, ka mēs esam maz valsts, mūms ir ar ko leppoties un ir paradīt.

Mūsdienas visas citātas ir ņemtas no grāmatas. Grāmatā var atrast atbildes uz savām jautajumiem. Mūsu pusaudži reti ņem rokās vecās grāmatās. Viņiem patīk jaunie grāmati ar mūsdienīgam problēmam, ar mūsdienīgo slengu. Tā kā pusaudži ir mūsu nākotne jārada viņam, ka jāmīle savu valstī un nevajag iet tali, lai atrast. Mīļaka tēma pusaudžiem ir mīlestība. Nesen atrādu grāmatu, autore Sabīne Košeļeva un grāmatas nosaukums “Rīga - Maskava”. 21. gadsimta mīlasstasti ir par mīlestību un par to, ka jauniešiem vienalga kadā valodā tu runā, galvenais ir jūtas. Šajā grāmatā ir savais slengs un sava stilistika, bet viņa rada mūms, ka latviešu autori seko mūsu gadsimtas tendencijām.

Tā ir tikai maza daļa no vērtībam, no kultūras. Man ļoti iepatīkas, kā pateica Renārs Kaupers: “Latvijai simtgadē es novēletu to, ko mēs visi sirdīs ciešam piedomajam un ticam – ka mūms ir nākotne”.

Tagad es paradīju jaunās, modernas un ļoti interesantas kultūras vērtības. Ja mēs gribam kļūst modernāk un ja mēs gribam, lai mūms bija nākotne, mūms nedrikst apstaties. Jāiet kājā ar laiku. Klausīties un dzirdēt, ko no mums prasa mūsu gadsimta un censties atbilstot tai.

Atpakaļ uz sarakstu