Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Latvija mazs valsts, bet ar savo bagato dzīve, tradīcijam, lepnumam, kulturam, pasakumam un mākslam visu laiku apkart mums. Arī Latvijā dzīvo daudz labus, gudrus cilvēkus. Mums ir slavēni sportisti (Kristaps Porzingis), muzikānti (“Prāta Vētra”), rakstnieki (Imants Ziedonis) un citi pazistāmi cilvēki. Tas ir musu apkartnē.
Šodien jaunieši negrib būt daļai no musejo kultura Latvijā. Viņi negrib piedalities dažados pasakumos. Viņi aizbrauc arzēmē un tur strādā vai macās. Es bijuši daudz no musejo pasakumos Latvijā tādes, ka “Latvija 100”, “Latvijas goda aplis”, dzejas un dejas svetkos un es var teikts, ka tur nebija daudz jauniešus vai pieaugušo cilvēkus, viņam nav interesanti iet uz to. Musdien viņi negrib but izglitoti, kulturi izglitoti jauniši. Sāk aizmirst musdienus tradicijas, svetkos.
Arī vajag ieraudzīt un izprast to, ko tu grībi no savā dzīvē. Kur tu gribi stradāt, ko tev vajāg no dzīvē. Tas ir ļoti gruti izdarīt musejo gadsimtā. Katrām cilvēkam vajag saprās kur, kā un kas viņš redzē savu nakotne. Atrast savu ceļu šajā pasaulē, atrast savu milestību un ģimene. Tas ir ļoti gruti izdari šodien, šaja gadsimta. Jo ir dauzd jaunas profesijas, daudz iespejams, kur tu var izdarit kaut ko, bet nevar kļudities, tāpēc kā mums ir viena dzīve. Un mum vajāg izpaust savī.
Jā mes paskatisimies uz musejo tehnologijas un to progresiju, mes varām teikt, ka tas ir ļoti labi. Bet ne, šodien ir izgudroti daudz tehnologiju ar kuram mes varām dzivot ertāk un labak. Bet no otra puse tas nav labi, jo jaunas tehnologijas, ļoti slikti ietekme uz galvu, intereses, brīvo laiku un parasti uz muse dzīvē, diemžel, ari uz jauniešiem. Es grību pateikt, ka ļoti atri un stipri tehnologijas ietekme uz musejo dzīvē. 21 gadsimta ļoti atri progrese, ka es teicu tas ir gan labi, gan slikti.
Es domaju, ka musejo gadsimts ir visslabakajs ar savām tehnologijam, progresijam, bet ļoti slikta ar to, kā cilveks attiecas pret citu cilvēku. Kadas ir bagatibas katram cilvēkam. Cilvēki atdalas ar savam uzskatam un idejam. Diemžel manuprāt pec 20 apmēram gadus mes vairs netikamies lauka, ne runāsim viens ar cītu, jo musejo pasaule izmainas ļoti atri. Runajot par savu gadsimtu es redzu, ka ir labi un slikti cilvēki, labas un sliktas idejas, labas un sliktas domas. Tas bija, ir, un bus. Nevajag aizmirst, ka es pats ir daļa no tagadne. Vajag Ieraudzit, saklausīt, izprast savu gadsimtu.