Grāmatu brīnumainā vara
Grāmata ir mūsu iespēja attīstīties garīgi. Lasot grāmatas, var saprast, ar kādām neparastām situācijām var satikties šajā dzīvē. Grāmatas var palīdz mums pareizi domāt un atrast variantus, kas jādara sarežģītākajās situācijās. Grāmata ir ieeja zinātņu pasaulē, kur ir ļoti daudz informācijas uz jebkuru tēmu.
Mūsdienās jauniešiem ir neparasta attieksme pret grāmatām. Vieni zina, ka grāmata ir svarīga mūsu sabiedrībai, lai viņi attīstītos, paplašina savas zinātnes. Citiem liekas, ka grāmata nav viņu dzīves jēga, ka dzīvē ir daudz citu interesantu lietu. Šie cilvēki nesaprot, kāpēc ir jālasa grāmatas, ja viņiem nepatīk to darīt, bet viņi nezina, ka tas varbūt interesanti, interesanti uzzināt, kas būs ar galveno varoni. Manuprāt, cilvēku jāpazistina ar grāmatu vēl bērnībā, jo šajā dzīves periodā mums ir daudz laika, mazāk neparastu jautājumu, kas jāatrisina. Ja bērns negrib lasīt, viņam jāpaskaidro, kāpēc citi cilvēki to dara un kāpēc viņam arī jālasa. Bieži bērni vai jaunieši nesāk lasīt grāmatu, jo domā, ka tā atņems viņu brīvo laiku. Tas ir nepareizs viedoklis, jo jādomā, pirmkārt, par savu attīstību, par to, kā var kļūt gudrākam un labi izglītotam cilvēkam. Viens no variantiem, kā to izdarīt – lasīt grāmatas.
Grāmatās ir aprakstītas citu cilvēku dzīves, kur parasti parādās dažādas problēmas. Lasot, mēs varam paskatīt uz šājām situācijām no puses, padomāt un nekad neatkārtot tādus kļūdus. Tas ir pieredze.
Mūsu gadsimtā ir jaunās tehnoloģijas, un bieži cilvēks izvēlēs paspēlēt datorspēles nekā palasīt interesantu grāmatu. Šodien cilvēkiem ir elektoniskā grāmata. Šajā grāmatā, kura ir izdarīta kā planšets, ir ļoti daudz iespēju palasīt interesantas lietas. Tur var lasīt jebkuru grāmatu, kuru tu gribi. Mājās man arī ir šī grāmata un skolā mācībās tā man ļoti palīdz.
Tagad es pastāstīšu par sevi. Manā bērnībā mamma visu laiku bija savā darbā. Tētis arī bieži kaut kur brauca. Mana vecmāmiņa katru dienu atnāca un spēlēja ar mani. Viņa gribēja, lai es varētu labi skaitīt un macīja mani, dodot matemātiskas piemērus un sarežģītus uzdevumus. Tāpat, viņas dēļ, tagad es protu lasīt. Man ļoti nepatika tas darīt, bet es klausījos. Šodien es varu pateikt viņai “Paldies!”, jo lasīšana katru dienu palīdz sevi pabagātināt un paplašināt savu leksisko krājumu. Esmu izlasījusi daudz interesantu grāmatu. Pēdēja bija latviešu un literatūras stundā Regīnas Ezeras “Aka”, kur ir runāts par mīlestību, nabadzību un nelaimi. Vēl es atcēros Rūdolfa Blaumeņa “Raudupiete”, kur ir temats par attiecībām starp sievietes un vīrieti un starp mātes un bērniem. Mīļākā grāmata man ir Bulgakova “Meistars un Margarita”, fantastiska literatūra, kur risinās mīlestības problēmas, ir velns, šī grāmata māca, kā pareizi dzīvot.
Beigumā, es saprotu, ka grāmata ir svarīgakā lieta, bez kuras cilvēks varētu degradēt. Mēs esam tas, kas mēs lasam.