Grāmatu brīnumainā vara.
Ikkatrs cilvēks sava dzīvē bijis lasījusies. Mūsdienās ir ļoti daudz iespēju, ka to var darīt. Piemēram, skolā. Jebkurā skolā jebkurā valstī skolas programmā ir obligāti klasiskie darbi, kuri ir jānolasa. Arī mēs varam lasīt, piemēram, mājās, kad mums ir brīva mīnute. Bet man patīk lasīt autobusā, kad es braucu uz skolu un atpakaļ. Tāpēc, es domāju, ka cilvēkam ir simt iespējas kā lasīt, kur un ko, jo tagadnē ir ļoti brīva izvēle. To var darīt gan planšetā, gan datora, gan klasiski lasīt papīru grāmatu, bet ja cilvēks ir ļoti slinks, tad viņš var klausīties to.
Es nevaru sāk, ka es esmu daudz lasījusi, bet, vienmēr, es esmu lasījusi vairāk, nekā mani draugi. Man ļoti patik klasiskie darbi, kurā ir daudz “zemūdeņa akmens” un ir par ko pādomāt. Viens no tādiem darbiem ir romāns “Meisters un Margarita”, kuru uzrakstījis Mihails Bulgakovs. Tas ir viens no slavēnākajām romāniem. Tas ir pedējais romāns, kuru es esmu izlasījusies skolā 12. klasē. Šo romānu es lasa divas reizes, jo no pirmā reize es daudz ko nesaprotu un neredzu visos šo niances. Arī man ļoti patikami romāns dzejoļī autora Aleksandra Puškina “Evgenijs Oņegins”. To man patika ar savu saturu, jo mīlestības tēma ir aktuāla visos laikos.
Es domāju, ka caur grāmatu autors varēja mainīt domāšanu un pieredzi savam lasītājam. Un tas ir grāmatas vara. Kāda laba un dziļa grāmata vara mainīt cilvēku uz labu pusi, dod viņam “ēdienu”, lai padomāt par svarīgam lietam dzīvē, par īstam cienībam.
Kad cilvēks lasa, viņš paplašinā savas zināšanas dažādas sfērās: loģikā, vēsturē, valodas prasmes un psiholoģijā. Mēs labāk sapratam citus cilvēkus, mēs zinām ko darīt dažādas situācijas. Cilvēkiem, kuri daudz lasa, ir bagāta leksika un viņi zina daudz vārdus, viņiem nav problēmas ar gramatiku un ar pieturzīmēm. Viņiem ir bagāta iekšējā pasaule un viņi ir ļoti interesanti un dziļi cilvēki, ar kuriem ir interesanti runāt. Un es visos šos faktus varu piemērot arī sevi, jo katra izlāsama grāmata deva man zināšanas, palielina manu redzes loku un es skatos uz dažam lietam ar citām acīm un domāju citādi. Es domāju, ka tas ir brīnumaini!
Cilvēks, kurš nav lasīts, nav izglitots. Lasīt vajag gan bērniem, lai viņi labi saprota, kas ir labs, bet kas ir slikts, un lai viņi aug ar sirdsapziņu, gan pieaugušiem, lai ar viņiem bija par ko parunāt un proti pāstāstīt par kādu lietu savam bernām un labi to viņus izaudzināt. Grāmata – ir vara jebkurā laikā. Un vārdi ir visstiprākie lieti, kurus var izmantot cilvēks lai nogalināt citu, vai lai dod viņam prieku.