Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmatas – viens no cilvēku attīstašanas veidiem. Lasot grāmatas, cilvēki kļūt gudrāk un emocionalāk. Grāmatas mums parada, kādas ir situacijas tagadne, kādas situacījas bijusi pāgatne un ar kādam problemam cilvēki sastopas nākotne. Lāsišana parada mums, ka vājāg risināt problemas ikdienas situacījas, ka pareize komunicēt ar cilvēkiem. Mūsdienas, cilvēkam ir daudz iespējas lasīt grāmatus.
Pirmās grāmatas cilvēki rakstija ar akmeniem uz kalniem, pēc tam bija “papirus” un tāgad cilvēkam vajāg sākt paldies, ka grāmatas ir uzrakstītas uz papīru un tos var paņemt jebkūra bībliotekā. Bēt ne tikai papira, arī 21. gadsimta ir elektroniska veida grāmātas, kuri dāži cilvēki nepiekrit, jo kaitigi cilvēku veselibai.
Grāmata – brīnums. Brīnums, jo bez grāmatam cilvēks nevar macīties, attīstities un kļūt gudrāk. Padomaiet un sakiet, vai jūs varesiet macīties skolā bez grāmatām? Atbilde ir īsa un konkrēta, “Nē”, jo tikai grāmatas ir daudz informaciju, kuru mēs, cilvēki, varam saprot. Mēs bagatinām savas valodas prāsmes, rūnašanas prāsmes, vardu krājumu, fantazijas, emocijas, skatienu uz pasaule un dzīvi, vēstures zināšanas, protams, Dieva dzimušana un viņa dzīve – Biblijas motīvi un tie visi fakti cilvēkam parasti vajāg zināt. Mūsdienas, ir cilvēki, kuri nelāsa grāmatas un nezīna tādus cilvēkus, ka Ojārs Vacietis, Vizma Belševica, Imants Ziedonis un citi.
Dažu autorus merķi ir ta, lai paradīt cilvēkam, ka vajāg milēt, ka vajāg ticēt Dievam, ka vajāg kļut aktivāk, kādi ir rīsinajumi dažas situacījas, kādi ir cilvēki pasaule, ka nekatrām cilvēkam var ticēt. Imant Ziedonis – brīniškigs dzejnieks, talantīgs, gudrs, “Latvijās tēvs”. Viņa darbi ir ļoti emocionali, jo viņš parasts cilvēks un viņš grīb paradīt, kāda viņam ir dvēsele un par ko viņš satraucas. Viņš ļoti mīleja savu sievieti un viena no intervijam viņš to stastija un arī viņa draugs pateica, ka I. Ziedonis ir ļoti labsīrdigs, gudrs, pratīgs cilvēks. Viņš bija tads cilvēks, ja viņam būs merkis viņš to ieguvis. Piemēram, daudz arhitektai teica, ka tāda trijstūra māja mūms nesanaks. Galu galā, viss sanaca. Tad, kād viņš aizgāja bojā, viņš atstāja māju un cītus lietus bērndarziem, bērniem ar slīmibas un tas viss bija bēzmaksās. Un ar saviem darbiem, viņš grībeja teikt, kāds viņš ir cilvēks, vajāg nepadoties un ka vajāg mīlet. Otrkārt, viens no emocionalākiem autoriem ir Vizma Belševica. Man atstājās prāta viņa darbi, viņa grībeja paradīt, kādas bija grūtibas viņa dzīve un ka viņa rīsinaja savas problemas. Filma “Bille” viņa ir gālvenais varonis – Sibilija, kurai ir grūtibas dzīve, jo viņa ir nabaga, un tas bija dvēseles kledziens, ka viņai gīmene ir problemas un viņa nevarēja tos risināt un aizgāja prom no mājās.
Secinājumos, es grību pateikt, ka ikvienam vajāg lasīt grāmatas un tas ir patiešam brīnums, kā cilvēki var attīstities un uzzīnāt daudz ko jaunu no grāmātas un mūsdienas, tas ir aktuala problema un arī nakotne ta palieks.