Pārspriedums ID 84

Grāmatu brīnumainā vara

Iesākumā bija Vārds. Nevienam nav noslēpums, ka kultūra un māksla ir lietas, pateicoties kuriem, mēs, homo sapiens jeb cilvēki, varam atšķirties no citiem bioloģiskajiem organismiem Zemē. Jau mūsu senči uzskatīja, ka literatūra ir viena no nozīmīgākiem mākslas veidiem. “Iesākumā bija Vārds” – rakstīts Bībelē, visgalvenākā grāmatā pasaulē, un “Vārds” šeit ir daudznozīmīgs: tagad “Vārds” manā uztverē ir viss, kas rakstīts grāmatās. Burti, vārdi, teikumi, rindkopas, lappuses… Gan pagatnē, gan tagadnē, gan, cerams, nākotnē grāmatai un Vārdiem bija, ir un būs stipra vara – daudz stiprāk nekā karaļu vai prezidentu vara…

Vispirms galvā nāk jautājums: “Kāpēc grāmatas ir tik svarīgi? Vai mums tiešam jālasa grāmatas?”. Atbildes ir dažādas. Piemēram, viena no krievu vispazīstamākajiem literāro darbu kritiķiem Galina Juzefoviča teica: “Nav pareizi domāt slikti par jauno paaudzi tikai tāpēc, ka viņi nelasa, jo tagad mums ir pavisam cita situācija. Veca paaudze daudz lasīja, jo citas brīvo laiku pavadīšanas veidi nebija pieejami: viņam nebija datori, televīzija…”. Jā, var teikt, ka tas ir pareizi, bet es domāju citādāk. Pirmkārt, mūsū dzīvē eksistē tāda lieliska lieta, ka kultūras kods jeb kanons: bez “Mērnieku laiku” un Aspazijas dzejas zināšanas mēs nevaram saukties par latviešiem, bez “Evgenija Oņegina” un Puškina dzejas zināšanas mēs nevaram saukties par krieviem, bez “Fausta” un Šillera dzejas mēs nevaram saukties par vāciešiem… Var teikt, ka grāmatas, kas pieder pie kultūras kanona, ietekmē ne tikai uz mūsu psiholoģiju, rakturīpašībam, moralitāti, bet arī uz mūsu nācionālo pašapziņu un pašnovērtējumu. Kultūras kods ir kā zeme, no kuras aug nācija: viens cilvēks nesaprata citu, ja viņiem nav kopīgas zemes, no kuras viņi izaug. Manuprāt, literatūra ir kultūras koda galvenais un nozīmīgākais mākslas veids.

No visas piedavātas sacerējumu tematiem “Grāmatu brīnumainā vara” ir neapšaubāmi mana. Vēsture par grāmatiem un mani – mīlestības vēsture vai vispār romāns. Burti, vārdi, teikumi, rindkopas, lappusēs brīnumaini ietekmē uz manu dzīvī: kad man bija četri, es izlasīju savu pirmo grāmatu, bet tagad es jau veiksmi uzrakstīju pētnieciko darbu par krievu lasītājiem kultūras kodu un gribu studēt universitātē, protams, filoloģiju. Manuprāt, viss manā dzīvē ir pateicoties grāmatam.

Neskatoties uz to, ka lasītāju skaits kļuva mazāk un mazāk, man liekas, ka grāmatai ir un būs brīnumainā vara. Protams, lasīt ir interesanti, un mēs varam atpūsties, lasot, protams, grāmata palīdz saprast savu tautu, bet vissvarīgāka ir pavisam cita lieta: grāmatai ir brīnumainā vara, tāpēc kā lasīšana palidz attīstīties mūsu smadzenei, lasīšana ietekmē uz mūsu domāšanu – un tā ir īsta brīnumainā vara!

Atpakaļ uz sarakstu