Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmata ir cilvēka stiprākais garīgais vērums. Laba grāmata var atklāt cilvēka dvēseli no jaunas puses, it kā atšifrēt viņu. Labai grāmatai ir vara uzsākt dvēseles ziedāšanu. Grāmatas maina cilvēkus un sabiedrību, tas ir īsts brīnums, ka viens cilvēks vai viena grāmata var mainīt pasauli, piemēram, Šeikspīra drāma “Romeo un Džuljeta” vai “Mazais princis”, kuru uzrakstīja Ekzuperī. Droši varam pateikt, ka literatūra veido cilvēku. Literatūrai ir fenomenālas iespējas un brīnumaina vara. Lasot grāmatu, cilvēks var sajūst jaunas emocijas vai pārdzīvot varoņa piedzīvojumu. Mūsu tauta var lepoties ar savu bagātu, unikālu kultūru un literatūru. Vissenākais teksts latviešu valodā bija uzrakstīts 1507. gadā. Par to, ka latvieši ir ļoti talantīga tauta, liecinā mūsu Dainu tēva Krišjāna Barona kollekcija Gaismas pīlī. Mums, tiešām, ir ļoti unikāls folklors, tautas pasakas un literatūra. Mans mīļākais rakstnieks R. Blaumanis reiz teica: “Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods”.
Blaumani dažreiz sauc par vislatviskāko rakstnieku. Viņa daiļrade ir ļoti tuva manām sirdīm, jo, reiz, lasot “Indrāņi” es pārdzīvoju un sajūtu to, ko nekad neesmu piedzīvojuši. Lasot par grūtībam, ko pārdzīvoja vecie Indrāņi, es sāku raudāt. Es nekad neraudāju, lasot kādu grāmatu. Viņa atstāja tik lielu iespaidu, ka es noteikti varu viņu rekomendēt kādam nolasīt. Manuprāt, es sāku raudāt, jo šī grāmatai ir liels spēks, nozīme un brīnumaina vara. Manuprāt, visa Blaumaņa daiļrāde ir burvīga, sakot ar “Purva brīdējs” un beidzot ar “Nāves ēna”.
Cilvēkam ir daudz jālasa, lai attīstītu sevi, tas arī ir grāmatas brīnumaina vara, jo ar grāmatas palīgu cilvēks var kļūt gudrāks. Cilvēkam, kurš daudz lasa, ir priekšrocība, jo viņam ir ass prāts un viņš daudz ko zina. Lasīšanai ir bezgalīgi daudz plūsu, bet vienmēr ir jāpievērš uzmanību un ir jādomā par to, ko mēs lasam. Mums ir jādomā par grāmatas kvalitāti. Vienmēr ir jālasa labu literatūru, lai mums būtu brinišķīga gaume. Daži vispar nedomā par to, ko viņi lasa vai vis negrib lasīt. Tādu publiku ir jāpiespiež lasīt. Cilvēki aizmirsa par grāmatas brīnumainu spēku, par to, ka grāmata attīsta smadzeni un fantāziju, par to, ka lasot grāmatu mēs varam piedzīvot jaunas emocijas. Mēs aizmirsam, ka lasīšana ir atpūta, kas trēnē mūsu smadzeni. Kad mēs lasam, mūsu prāts atrodas citā pasaulē, tas ir īsts brīnums, ka vienlaikos mūsu ķermenis atrodas mājās, bet mūsu prāts atrodas, piemērām, citā planētā vai ciemos pie Šerloka Holmsa.
Manuprāt, cilvēkam, kurš lasa, ir gaiša nākotne. Tāds cilvēks var radīt brīnumus pasaulē. Grāmatam, teiešām, ir liela loma un nozīme cilvēku dzīvē, jo viņi ir burvīgi un viņiem ir liela vara.