Grāmatu brīnumainā vara.
Viena no nozīmīgakājam cilvēces sasniegumiem ir rakstība, kas pēc tam radīja grāmatas un literaro mākslu. No grāmatam cilvēks varēja uzzināt kaut ko jaunu, taču tagad šo funkciju izpildā internets. Tomēr nedrikst pateikt, ka grāmatiem vairs nav vērtības tagad, jo pat internetā mēs varam atrāst grāmatas tikai elektroniskā veidā. Tā ir grāmatas liela vara. Grāmatu vara ir pat lielāka neka valstu vara, jo grāmatas ļauj mums domāt pašiem, pieņemt savus lēmumus un secinājumus, ka arī mudinā mūsu prati “gleznot” to, par ko mēs lasam.
Protams, galvena grāmatas varas funkcija ir likt mūs domāt pašiem, jo šī cilvēka kvalitāte tiks vērtīta visvairāk. Šādu uzdevumu ļoti labi izpildā Mihaila Bulgakova romāns “Meistars un Margarīta ”. Grāmatā ir ļoti daudz sižetu līniju un varoņu. Īpaši par varoniem ir grūti viennozīmīgi pateikt, vai šis varonis izdarīja pareizi, vai nepareizi. Šādā veidā romāns dod mūms iespēju pašiem padomāt un izdarīt secinājumus par izlasīto.
Bieži, lasot grāmatas, mēs varam pamanīt, ka situācijas, kurus mēs sastopam ikdienas dzīve, parādas arī tur. Redzot jau zināmas situācijas grāmata, mēs varam pārdomāt par viņiem un izdarīt jaunus secinājumus. Varbūt arī šī grāmata var palīdzēt risināt kaut kadu problēmu. Nesen mani izlasīta grāmata “Telegramma”, kuru uzrakstīja Konstantīns Paustovskis, lika man pardomāt savu attieksmi pret vecākiem un vispar par tiem cilvēkiem, kuri ir dargi mani. Tikai autora vārdiem izdēvas to izdarīt, jo pratā es ieraudzīju spilgtu gleznu par to, kas tieši būs, ja es vienkārši aizmirsīšu visus dargus man cilvēkus. Tā mēs lēni tuvojamies līdz pedējai literatūras vara funkcijai.
Neviena cita lieta, manuprāt, nemudinā mūs “gleznot” pratā dažādus notikumus, ka grāmata. Citas lietas atvieglo mūms šo iespēju, taču kad mēs lasām, mēs to daram paši. Kad es lasīju Ernesta Klaina romānu “Spēle sākas”, manā galvā jau no pirmām lapaspusem paradījas spilgta antiutopiska un ķiberpanka aināva. Apskātot šīs grāmatas ekranizāciju, es sapratu, ka oriģinālais romāns “gleznošanas” funkcīju izpildīja labāk, neka filma.
Nedrīkst domāt, ka grāmatas nav interesantas, tāpēc ka tu lasīji tikai kaut ko no skolas programmas, tāpēc ka tur nav bildes u.t.t. Katram cilvēkam vajāg atrāst sāvu grāmatu, un tikai tad viņš redzēs, ka literatūrai piemīt liela vara- vara par cilvēka prati.