Grāmatu brīnumainā vara.
Pasaulē ir ļoti daudz rakstnieku, kuri katru dienu veido jaunus šedevrus – grāmatas. Nav neinteresantas grāmatas un nav sliktu rakstnieku, katrai grāmatai ir savs lasītajs, katram rakstniekam ir savs mīļotajs. Arī nav grāmatas ar vienādu sižētu, katrai grāmatai ir ekskluzīvs, unikāls, interesants stāstijums vai romāns par mīlestību, par ģīmeni, par atomašīnam vai par kaut ko citu. Grāmatas pilnīgi rakstūro cilvēka dzīvi, jo lielāka daļa no grāmatam uzrakstīta pēc reāliem dzīves notikumiem. Pēc jebkādas grāmatas izlasīšanu cilvēks maina savu viedokli par dzīvi, un tas ir grāmatu brīnumaina vara. Grāmata palīdz cilvēkam labi attīstīties mūsdienās dzīvē, būt vēl gudrākām, būt iedomīgam par citiem cilvēkiem un rada cilvēkā sirdī ļoti siltas un labas sajūtas.
Man ļoti patīk lasīt grāmatas, tas ir interesanti un tas palielinā manu vārdu krājumu. Es sāku lasīt no divpadsmit gadiem. Tagad man lābāk patīk detektīvi, mīlestības romāni un vispār nepatīk klasiska literatūra. Mana mīļāka grāmata ir Keitijas Raihas dedektīvs “Nāves diena”. Tas ir angļu rakstnieces romans par sievieti, kuras professija ir antropologs un viņai ir mīlestības attiecības. Romans ir ļoti interesants, ar dažādiem brīnumainājiem notikumiem un galvēnais romānā – atrāst cilvēku, kurš izveidoja mājās dēgšanu un aizskrēj prom. Šī grāmata ir brīnumainā, jo pēc viņas lasīšanās man izveidojas cits viedoklis par dzīvi un par cilvēkiem. Šīs dedektīvs iemacīja man domāt ar savu galvu pirms ta, kad es sāku kaut ko darīt. No bērnības es esmu ļoti egoistiska un sliņķa persona un pēc lasīšanās es cenšos domāt ne tikai par sevi, bet par citiem arī, vēl es cenšos palīdzēt vēcakiem un nepazistamiem cilvēkiem, kuriem vajag palīdzība. Grāmatas izveidoja manu dzīvi labāku nēkā viņa bija. Katru reizi pēc lasīšanas man ir dažādas emocijas un labs garastāvoklis, tas ir stipra brīnumainā grāmatas vara.
Brīnumainā pasaule – grāmatu pasaule. Sākt lasīt vajag, apmēram, no piecu gadu vecuma. Grāmatas palīdz ne tikai smadzeņu attīstīšanai, bet arī pareizi runāt ar cilvēkiem, uzzināt vairāk par apkārtējo vidi, par sieviešu un vīriešu attīstības un vēl daudz vairāku nepieciešamu informāciju, kuru bērns vai pieaugušais varēji nezināt. Ja ir brīvs laiks lābāk palasīt grāmatu, nevis sēdēt visu laiku internētā. Bez lasīšanas cilvēkam būt ļoti grūti dzīvot. Lasīt vajag vislaik. Grāmatas – ir dzīve.