Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Ir sanācis, ka mans gadsimts ir 21. gs. Šobrīd viss attīstās ar vien vairāk. Mūsu gadsimtu izpratīsim caur kīno un teātriem, mūziku un grāmatām.
Ieraudzīsim to caur kīno un teātriem. Mūsu tehnoloģijas ir ļoti attīstijušās. Režisori un aktieri baidās, ka viņus aizvietos roboti un mākslīgais intelekts. Pasaulē jau ir gadijums kur filmas scenārijs tiek uzrakstits ar mākslīgā intelekta palīdzību. Ja tā turpināsies un roboti, datori attīstīsies, kurš tad saņems “Oscar” balvu. Pašas filmas nav vairs īstas, viss tiek veidots datorā ar zaļā fona palīdzību. Nav vairs filmas kur tu vari redzēt īstas debesis, īstas mājas degam. Bet skatoties no gaišās puses, tas viss aktieriem ir drošāk. Runājot par teātriem, tā ir vieta, kur no sirds var iedziļināties vēl joprojām. Un es ceru, ka tas tā arī paliks. Protam, ja cilvēki vēl apmeklēs izrādes.
Saklausīt mes varam caur mūziku. Latviešu mūzika ir dažāda. Ir grupas vai mūziķi, kas izmanto instrumentus, bet ir, kas visu rada uz datora. Šā gadsimta berni aug laikā kurā berni latviešu mūziku neklausās, ja nu vienīgi “repu”. Viss pārējais ir ārzemju: “Rock”, “pop - rock”, “hip - hop”, “Rnb”, “Jazz”, to visu atrod internetā. Es esmu 19. gs. beigu bērns un manā ģimenē un rados latviešu mūzika ir ļoti pieprasīta. Bieži klausāmies “līvi”, “Apvedceļš”, “Preta vētra” dziesmas. Dažreiz arī klausos ārzemju mūziku. Liepājā pie jūrmalas atrodas tāds “spoka koks”, kas ir taisīts no metāla apkart ir iegravētas līvu dziesmas. Tā ir vieta kur pa vasaru bieži uzturējāmies. Iesaku tur visiem aiziet.
Šajā gadsimtā grāmatas nu jau var gan saklausīt, gan sadzirdēt. Mums joprojām ir bibliotēkas, bet bieži piedāvā “reģistrēties” interneta bibliotēkā, jo vissas grāmatas ir internetā un kāpēc lai es tērētu laiku iešanai uz biblioteku, ja varu lasīt telefonā, vēl labāk pat noklausīties viņas tur. Dažām grāmatām ir pieejam audio formāts. Es esmu lasījis grāmatas internetā, bet tas nav interesanti. Es bieži pērku sev mīļas grāmatas “Zvaigzne ABC”. Ir patīkami sajus grāmatu sev rokās un lappušu maigumu. Bet cik esmu dzirdējis, driz tāpat kā kīno, grāmatas rakstīs roboti. Jebkurā gadijumā gramatas nebojā redzi, ja vien lasi tumsā.
Visā visumā es sāku sapras, ka cilvēce ar laiku paliks slinkāka vai pēc daudziem tūkstošu gadiem būs tikai mākslīgais intelekts. Un vēl 21. gs. bērni var pat sākt aizmirst Latviešu mākslu. Šo gadsimtu ir viss grūtāk izpras, jo ir vecā paudze, kas grib palikt pie vecā, bet jaunā paudze grib iet uz priekšu. Es pats esmu vairāk veco pusē. Iedomājoties kā būs kad es un mani vienaudzi būs veci, kas tad notiks ar jauniešiem un vispārīgi ar mūsu kultūru.