Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmatas ir mūsu pasaule un spēks, bez kūrā nevar dzīvot. Grāmatās ir ierakstītas daudzas tradicijas, recepti, gudras lietas un tam līdzīgie. Bez grāmatam nebūtu zīnami vēsturiskie fakti. Grāmatas ir brinumaina vara, kūros lasot, ir prieks. Grāmatas palīdz mūms būt gudriem. Pateicoties grāmatam, mūms ir daudz aktualitātus, kurie ir ļoti interesānti un pazistāmie.
2018. gadā bija nofilmēta filma pēc Vizmas Belševicas grāmatas “Bille”. Films bija par mazu meiteni, kuras vards ir Bille. Bille dzīvoja Rīgā. kā parastais berns. Viņai bija vēcāki un vecvēcāki, kurie dzīvoja laukos. Tēvs un māte ļoti daudz klēdza, jo nepietieka nauda. Meitenei mamma teica, ka viņa nav skaista. Tētis meitu mīlēja un doda naudu, bet mammai tas nepatīka, jo māja bija maz naudu. Bille visu redz, kas ir mājās, viņa ir maza un viņai ir grūti, bet saprotami, kāpēc vēcāķi kliedz, tas viss ir uz viņas mazas pleces. Billei ir arī drauģi ar kuriem viņa spēlējas laukā. Kad Bille gāja uz skolu, viņa māka lasīt, kad dažie bērni nevarēja. Viņa bija ļoti stipra meitene, kura nekad neraudāja. Filma attiecas uz grāmatu brīnumainu varu, jo tā ir uzrakstīta pēc grāmatas, kura ir ļoti emocionala, grūta. Grāmata ir grūta, jo nevisi var saprast galveno ideju. Vajag padzīvot, lai sāprastu.
Imants Ziedonis ir latviešu dzejnieks. Viņas darbi ir ļoti populārie. Ziedonis rakstīja kā bērniem, kā pieaugušajiem. Viņš uzrakstījis ļoti interesāntu grāmatu bērniem “Krāsaina pasaule”. Tas ir ļoti brinumaina grāmata, kuru es ieteiktu izlasīt. Imants Ziedonis pēc sava projekta uzcēla māju, kura bija neparasta, ka tristuris. Mājai bija ļoti gārš jumts. Pie mājam bija akmentiņi. Imants Ziedonis ļoti mīleja tos. Akmentiņi bija viņa dzīve, ta teica Imants. Uz akmentiņiem viņš pavadīja visu savu laiku. Sežot uz akmentiņiem, dzejnieks rakstīja par mīlestību, par savu sievu, kura bija aktrise. Ziedonis ļoti mīleja savu sievu, viņi bija ļoti priecīgie un draudzīgie. Arī Imants Ziedonis mīleja dabu, kura bija netālu no viņas mājas, viņš bučoja savus kokus. Dzejnieks uzdavinaja savu māju Latvijai, tagad tur ir Imanta Ziedoņa mūzejs, kuru var apmēklēt jebkūra laikā. Mūzejā ir ļoti daudz lāčus, kurus dāvināja Ziedoņa sievai. Grāmatas ir vara ar kuriem var lepoties. Grāmatas ir, ka kūltura ar kuru vajag brīnīties un runat katru dienu ar bērniem par to, ka ir jālepojas par grāmatam.
Dzejas diena notiek 11. septembrī, to svīn visa Latvija. Dzejas dienas, jūs varat iepazisties ar poeziju, ar dažiem autoriem un viņam grāmatam. Grāmatas ir mūsu dzīve.
Manuprāt, grāmatas ir brīnumaina vara. Bez grāmatam nebutu vēstures un kultūras valstī