Grāmatu brīnumainā vara.
Literatūrai ir ļoti liela un plāša nozīme cilvēka dzivē. Grāmatas var palīdzēt bērna uzskātu un viedokļa attistībai, paplašināt vārdu krājumu, ka arī ietekmēt uz viņa dzives mērķiem. Literatūra nestāv uz vietas, tā mainās kopā ar musu pasauli, tāpēc grāmatas visu laiku ir aktuālas un noderošas katram cilvēkam.
No pašas bērnības vēcaki mums lāsa grāmatus. Dažreiz, tajās galvenie vāroņi ir dzīvnieki, jo tā bērniem vieglāk saprāst autora galvēno domu. Piemēram, Korneja Čukovska pasakā “Dakteris Aikāsāp”, kuru biji lasījuši gandrīz visi bērni, ir noslēptas dažas musu pasaules idējas: palidzība citiem cilvēkiem, mērķtiecība un sabiedrības sastavdaļas. Ne tikai stāstot bērnam šo pasaku, bet izejot cauri dažiem aspēktiem, var paskaidrot, kas ir labais un sliktais, kuri ir draugi, kādai jābūt ricībai dažās ekstremālajās situācijas, lai bērns nebaidītos iziet no mājas un attistīt sevi kā personību sabiedrībā.
Ne tikai bērnības laikā grāmatas ir nepieciešamas. Pūsaudžiem arī ir jālasa, tomēr viņu intereses mainās, kā arī mainās literatūras izvēle. Galvēnais aspekts, kas ieinterese pūsaudžus, tā ir mīlestība. Tas viss notiek attistības un hormonu dēļ, un arī šajā situācijā literatūra var nodērēt. Piemēram, Viljama Šekspīra romāns “Romeo un Džuljeta” ir viens no pašiem pazistākajiem mīlestības romāniem. Tajā atklājas varoņa jūtas, emocijas, kuras var palidzēt jaunam cilvēkam izpētīt savas, sākt orientēties dzīvē un, protams, bagatina viņa valodu, vārdu krājumu, lai precizāk izteiktu savas jūtas.
Tajā dzives posmā, kad cilvēkam jau ir liela pieredze un gatavošanas izveidot savu ģimeni, cilvēks arī sastopas ar dažām problēmām. Tajā laikā viņam ir nepieciešama nopietnāka literatūra, par ģimeni, attiecībam, bailem, kura palidzēs pareizi rīkoties noteiktās situācijās. Latviešu literatūrā ir ļoti labi piemēri, kuri aprāksta vecāko cilvēku galvēnus dzīves aspēktus. Piemēram, Reginas Ezeras romāns “Aka”. Tas ir ne tikai par mīlestību starp galvēniem vāroņiem, Lauru un Rūdolfu, bet arī par mīlestību pret bērniem un vēcakiem. Attiecības starp ģimenes locēkļiem. Romāna tēli ir ļoti individuāli, tomēr tājos ir apkopotas dažadas personības no musu sabiedrības, tāpēc šis romāns ir ļoti nozimīgs cilvēku dzīvē.
Grāmatai ir brīnumainā vara, ietekmēšana musu dzivei. Nedrīkst izolēt sevi no literatūras, bet jācenšas izanalizēt to, izpētīt un saprast, kas tev ir vajadzīgs katrā tavā dzives posmā, līdz pašai nāvei.