Grāmatas vara mūsu dzīve
Katrs cilvēks sāvā dzīvē izlāsija vienu vai dažas grāmatas. Katram cilvēkām ir sāvā miļākā grāmmata, kas izmaina viņus dzīve. Un ir tris jautajumus: Vai grāmatas kaut ko dod mums? Vai viņiem ir vāra, lai mainīt mūsu dzīve un viedokļus? Vai vārdām ir spēks?
No seniem laikiem cilvēks domaja par šadiem jautajumiem: Sēnos greķi domāja par iemeslu un izdomāja filozofiju. Daudz sēnas un musdienās dzējniekus domāja par to, kadā ir vara VARDAM un izmanto to varu sāvās dzējas. Tur dzējnieki varēji izdomāt visādus iemeslus, fantazejot, mūzicēt un dod savām lasītājiem īpašus domus, jūtas un dzīves viedokļus. Un tas viss ir tikai dažiem pantiem! Bēt grāmatas? Tur ir tukstoši vardi, tukstoši teikumi! Kāda ir spēka tur?!
No latviešu un krievu literatūras stundām es uzzināju, ka vienā grāmata var mainīt cilvēku. Piemerām, K. Paustovska stasts “Telegramma” mainija manu viedokļu par to cik vajag runāt ar savām vecākiem. Es negribu pēc skolas izgājiet uz citu pilsētu un aizmirst zvanīt, rakstit vēstules vai SMS radiniekiem. Ja Paustovskis pateic man sāvā stāsta, ka ja tu aizmirsi darīt tādas lietas, tālāk var būt slikti. Jo vēcāki miļo tevi ļoti stipri un tēv vājāg paradīt ka tu arī viņus mīļ.
Cītā grāmata – Vizmas Belševicas “Bille” parādīja mān, ka berniem ir sāva domāšāna un tev vajāg saprast bernus, a ne berniem saprast tevi, jo tu bijis par bērnu, bet viņi par vecākiem – nē.
No vēl vienām grāmatam es uzzināju, ka cilvēkiem var būt gatāvām, ka viņas viedokļis ir cits, neka pāriem. Kā ari – jā gatāvs skolnieks, tad būs gatāvs un skolotais, lai iemācīt skolniekam kaut ko jaunu. Tā nozīme, ka, ja tu negrīb macīt kaut-ko, tad skolotais nevar dod tev zināšānu. Tāda spilgta tēma ir stāsta Horse L. Barhesa “Paraceļse Roze”.
Noslēguma grību pateikt, ka grāmatam un vārdiem vispār ir ļoti liela spēka un vara, jo viņi maina mūsu dzīvi, maina viedokļus. Grāmatas izmainīja mani uz labāko pusē un es grību pateikt autoriem – liels paldies par to, ko viņi izdarīja.