“Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi.” (I. Ziedonis)
Šo citāti Ziedoņa var interpritēt savādi. Vai tas ir par labiem cilvēkiem, kam ir dziļa sirds. Vai tas ir par cilvēkiem, kuri ir tuvi tavai sirdij. Es izvēlos otru variantu.
Satiekot kādus cilvēkus, mums uzreiz rodās par viņiem kāds priekšstats. Kādi cilvēki mums uzreiz patīk, pret kādiem mēs neko nejūtam, bet citi mums nepatīk. Tomēr tas ir tikai pirmais iespaids un paireizs viņš var nebūt. Tikai uzzinot cilvēku labāk, pavadot ar to kādu laiku, runājot ar to, redzot viņu dažādas situācijās. Tikai tad var pateikt – tas ir tavs cilvēks, gribi būt ar to kopā vai jums pēc laika vairs nav par ko runāt un ir laiks iet tālāk, tikai bez viņa.
Pēc manas pieredzes to, ko es pamanīju. Labākas attiecības būs starp cilvēkiem, kuri ir līdzīgi. Kuriem ir kopīgas intereses, kuriem ir līdzīgas domas. Šie cilvēki ir ar kaut ko līdzīgi mums pašiem, tomēr pēc rakstura var būt pavisam citādi. Un kad mēs satiekam cilvēkus, kuros varam ieraudzīt sevi, ar tiem ir vieglāk kontaktēt, jūtamies drošāk un ir vieglāk atklāties. Jo tas cilvēks sapratīs jūsu jūtas, sapratīs uztraukumus un prieku par kaut ko, jo viņam tas ir tuvs. Tad panāk kāds laiks un pienāk apziņa, ka tas cilvēks ir dziļi jūsu sirdī. Un es pašā sākumā aizmirsu piebilst, ka es runāju ne tikai par mīļoto, bet arī par draugiem. Un ja izskatīt situāciju no citas puses, tad tas cilvēks, kurš ir “sirds ļoti dziļi” – to var pateikt arī par ģimenes locekli.
Šie cilvēki, kurus mēs ielaižam savā dzīvē, savās interesēs un savā dvēselē. Viņi padara mūs pašus labāk un laimīgāk. Ja viņus nebūtu, būtu grūti. Man grūti spriest, kā domā citi cilvēki un kā viņi jūtās tādā situācija, tāpēc atkal teikšu no savas pieredzes. Vienam būt nav slikti, tomēr ir tukšums dvēselē un emocionāli kļūstu “cietāk”. Bet parādījās cilvēki, kuri izvilka mani no vientulības, kuri iemācīja rūpēties ne tikai par sevi, bet arī par citiem. Kuri iemācīja klausīties citus. Kuri atbalstīja morāli smagajos momentos, kuri palīdzēja satikties un uzvarēt savas bailes un uztraukumus. Viņu ietekme mainīja manas domāšanas vektoru.
Nobeigumā gribu teikt, ka šos cilvēkus, kurus laidīs savā sirdī ir maz. Tomēr tos ir vērts meklēt, ar viņiem dzīve kļūs gaišāk.