Pārspriedums ID 97

Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi.

Cilvēki vienmēr bija ļoti atšķirīgie. Katrām ir savas sirds un dvēsele. Ikkatrām ir sava attiecība pret citiem. Dažie ļoti mīļ darīt kaut ko jauno, eksperimēntēt. Bet ir arī tādi cilvēki, kuri pārdzīvoja ļoti daudz ļaunumu, problēmu un vairs nedoma ka viņu dzīve var mainīties. Tādi cilvēki baidās no visa un arī no apkartnes.

Mūsdienās bezjutīgie cilvēki nav reti sastopami. Viņi pārdzīvoja un redzēja tik daudz lietu, par kuru dažie nevar aizdomāties. Tas varēja būt slīmības, karš, cilvēku zaudējums. Tādi cilvēki nevar to aizmirst, bet arī negrib par to runāt ar citiem cilvēkiem. Viņiem ir vieglāk aizvērties no apkartnes, neradīt savu dvēseli citiem.

Kādu laiku atpakaļ Anatolijs Masalkovs, teatra vadītājs Peterburgā, pateica man: “Ir ļoti grūti atrast ceļu pie cilvēka sirds, ja tā ir aizslēgta no citiem. Vajag daudz laiku un mīlestības, lai palīdzētu tam cilvēkam.” Manuprāt, bezjutīgie cilvēki dažreiz pati neredz, ka viss, kas viņiem vajag ir labs cilvēks blakus, kas palīdzēs atvērt viņu dvēseles gaismu.

Manā dzīvē es satieku daudz cilvēku, kuriem sirds bija ļoti dziļi. Un viens no tiem cilvēkiem, bija tas kurām man ir mīlestības jūtas. Vienmēr ir grūti attiecībās, kad viens no cilvēkiem baidās radīt sāvas jūtas un dvēseli. Es zināju, ka būs grūti palīdzēt tādam cilvēkam atvērt savu sirdi, jo viņš pārdzivojis ļoti daudz. Viņam nebija bernības, dzīvoja bez vecākiem, pārdzīvojis slimību. Katru dienu man jācenšas paradīt, ka nakotnē var būt laimīga un spilgta.

Ļaudim jāskatās, kas ir apkart. Jo daudz faktoru ietekme uz mūsu dzīvi. Piemērām, ļoti daudz zināšanas ikkatrs saņem no vecākiem. No vecākiem mēs dzirdam pirmos vārdus, sajūtām mīlestību, kura palīdzēs dzīvot pareizi nakotnē.

Otrs faktors, kurš ietekme uz mūsu sirds un dveseli ir valsts un kultūra. Katra valsts iedzīvotāji ir dažādi. Visiem ir savas tradīcijas. Es ļoti mīlu savu valsti, kura dēva man ļoti krasainu un spilgtu dzīvi un labu izglitību.

Tas nav ļoti labi, kad cilvēkam sirds ir ļoti dziļi. Nedrīkst pēc kādas problēmas aizvērties no apkartnes. Vajag skatīties uz problēmam ar optimismu. Mūsu dzīve nav tik ilga un tāpēc nevajag baidīties kaut ko mainīt, piemērām, dzīvesvietu vai cilvēkus ar kuriem tu komunicē. Un nevajag aizmirst, ka viss, ko cilvēks dara nevar būt vienmēr labi, bet cilvēkam jāmeģina mainīt savu dzīvi un darīt visu tikai ar optimismu. Kā pateica populāra dziedatāja Džoānna Džerganota: “Katra jauna diena ir jauns meģinājums mainīt savu dzīvi. Un cilvēki, kuri baidās no apkartnes un kaut ko jauna, nevarēs pateikt pirm nāvēs, ka viņi dzīvojā ar atverto dvēseli un pilno dzīvi.” Es pilnīgi piekrītu viņas izteicienam un centīšos dzīvot ar atverto dvēseli.

Atpakaļ uz sarakstu